sapnī virs manis balts ērglis
sāpēja vientulība no viņa
tik baisi un mulsinoši
savāda mirga...
sapnī balts vilks
klusējot blakus skrēja
neatpalika ne soli
es godbijīgi klusēju
viņš zināja kur mājas
domām
sapnī balts cilvēks
ar baltām asarām lūdza
par mums
es nomiru klusi...
no rīta pamodos baltā gaismā
un jutu
dzīvē kā sapnī:
balts ērglis man krūtīs
balts vilks asinīs
balts Cilvēks ar mani
vienmēr....
Katram cilvēkam, tāpat kā lielajam stāstniekam Minhauzenam ir sava Ulubele -domu un sapņu pasaule, kurā viņš jūtas vislabāk. Pasaule, kurā viņš var izpausties un izdzīvoties vislabāk. Tā ir kā brīnišķa māja, kurā var ienākt gan aicināts viesis, gan ceļinieks- klaidonis, gan piedzīvojumu meklētājs, gan tāds, kuram ir skumji... Te dzīvo stāsti, pasakas, pašu rokām darinātas īstas un patiesas lietas. Laipni Lūdzu Manā Ulubelē - DariunEsi! LV - Laimdota V.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru