piektdiena, 2010. gada 10. septembris

Par čībām un rūķīti

Kā jau soliju - pastāstīšu mazliet par čībām un rūķīti. Ja runā par filcēšanu, tad laika gaitā man mīļāka tomēr ir slapjā filcēšana, jeb spēles ar ziepju putām. Te rezultāts ir grūtāk paredzmas un, lai gan viss proces salīdzinājumā ar adatošanu, jeb sauso filcēšanu ir daudz ilgāks un darbietilpīgāks, mani fascinē šī burvīgā tukšuma radīšana čībās, cepurēs, cimdos, somās. Tā ir īpaša filosofija - radīt kaut ko kaut kam citam. Kā papildinājumu, kā noslēgumu, kā pilnību. Sausā filcēšana ir tāda kā veidošanas māksla, kā tēlniecība, kā skulpturēšana. Tas jau man patīk, bet adatas duršanas skaņa mani kaut kā dikti satrauc un ... Es pat nezinu, kas un... Varbūt pieradīšu ar laiku.

Manas čībiņas no vilnas


Kad vēl tikai tapa kopā ar draugiem

Rūķelītis Rausītis

Nu apmēram tā, taču ar to vēl viss nebeidzas, ir daži tādi filcējumi, kurus es esmu paturējusi pie sevis kā emocionālus vēstnešus par savu ceļu pie filcēšanas. Nu darīt un mācīts citiem ir bezgala daudz, taču... Ceļš ir Ceļs un tas Nebeidzas.

Nu kaut vai šāda ala "Adams family" piespraude


Iesāktais, bet vēl nepabeigtais gobelēns ar trakajām debesīm un marles mākoņiem

Podiņš kamoliem, olu sildīšanai un citām noderīgām lietām. Tā puķīte ir rokturis.

Taureņbroša

Ola un Dīno
Tikai šķelmis Dīno

Ferentijs no rīta
Saķemmējies Ferentij  un citi              


Viens no pašiem pirmajiem filcdarbiem

Maigs pieskāriens pirms.... Ņam,ņam!

Filcziepītes - maigs pīlings un ekonomija

Dāvanu laikā izpriecājos no sirds - filcēju un izšūvurūķus, enģeļus, zābaciņus, bloknotu vāciņus, eglītes, ziepītes... 'Vecais labais lācis gan ir šuts no drēbes (kustina ekstremitātes)!

Ir jau man arī sava cepurīte - der gan pirtij, gan aukstai ziemas dienai. Universāla!

Tas nu par filciem drusku, bet ir jau arī citas lietiņas ar kurām patīk paķimerēties! Tagad pabeigšu vākt un uzrakt savu dārziņu, un tad jau atkal var kaut ko pasākt pa tumšo laiku.

Nav komentāru: