Tādas suprīgas dziesmas un sajūtas!
4. aina
Finks un viņa sieva Anna. Meitene Uz Trapeces slīd pa istabu. Pieiet pie loga, spēlējas ar aizkariem, spēlē arfu.Finks meiteni redz un kontaktē ar viņu. Anna neredz, tikai nojauš, ir nemierīga un nomākta no pastāvīgas neizdibināmā klātbūtnes. Anna mīl Finku, bet vēlas, lai viņš būtu “parasts”.
ANNA.
Kas tur aiz loga? Liekas šai naktī
Kāds savas sāpes un bēdas man sūdz.
FINKS.
Nav tur neviena. Itin neviena.
Naktstauriņš sitas pie rūts.
ANNA.
Bet kas man liek
Drebēt kā bezvējā apsei?
Kas man to liek?
Bet kas man liek
Ieelpot dziļāk un kaislāk?
Kas man to liek? Kas man to liek?
Dīvaina gaisma aizkaros elpo.
Neredzot liktos — pie loga kāds stāv.
FINKS.
Nav tur neviena. Itin neviena.
Nav, it neviena tur nav.
ANNA.
Bet kas man liek
Pieķerties dzīvei kā slīkstot?
Kas man to liek?
Bet kas man liek
Netaupīt vārdus un mīlu?
Kas man to liek? Kas man to liek?
Savādi, liekas — arfu kāds spēlē.
Neredzot liktos — pie arfas kāds sēž.
FINKS.
Nav tur neviena. Itin neviena.
Tur stīgās sapinies vējš.
Un kas tev liedz
Ieelpot dziļāk un kaislāk.
Kas tev to liedz.
Un kas tev liedz
Netaupīt vārdus un mīlu.
Kas tev to liedz. Kas tev to liedz.
ABI.
Un kas mums liedz
Ieelpot dziļāk un kaislāk.
Kas mums to liedz!
Un kas mums liedz
Netaupīt vārdus un mīlu.
Kas mums to liedz! Kas mums to liedz!
Anna ir un paliks Finka mūža lielākā mīlestība.
