Veselīga 24 diennakts stundu izdzīvošana esot 8:8:8. 8 stundas - garīgam darbam, 8 stundas - fiziskam darbam un aktivitātēm, 8 stundas miegam. Turklāt, ja ir nepieciešams pagarināt garīga darba stundas, tās drīkst aizņemties no miega, bet ja nākas fiziski padarboties ilgāk, tad miegam aizņemties drīkst no garīgā darba stundām.
Bet ne jau par to šoreiz ir runa. Domāju, ka garīgā darba rūķiem noteikti vajag sev atrast kādu taustāma rezultātā darbību kā kompensāciju vai hobiju "relatīvajai darba rezultātu netveramībai". Tāpēc jau daudzi darījumu cilvēki ir kaislīgi makšķernieki un mednieki.Trofejas taču ir taustāmas! Daudzi fotogrāfē vai nodarbojas ar kādiem rokdarbiem, kaut ko būvē vai iekopj dārzu, gatavo ēst utt. Ir jau arī tādi Brīnumi, kas Taisās caurcaurēm Garīgi. Un tad jau nav nekāds Brīnums, ka sākas laikmeta slimība Izdegšana.
Pēc mūsu sarunas nonācām pie secinājuma, ka pēc lielas un ilglaicīgas garīgās slodzes cilvēkam pamazām zūd spēja "nobremzēt", lai pa īstam atpūstos. Nu un tad sākas vecais stāsts par to, ka visas slimības ir no nerviem. Neko jaunu jau nepavēstiju, bet pēc īsām pārdomām secināju, ka man garīgā darba strādniekam tomēr Ir Veselīgas Bremzes. Pats labākais ir tieši tas, ka Tagad Es To zinu.
Un vēl. Laikā, kad par to iedomājos, manā vakara lasāmgabala lappusēs uzpeldēja šādas rindas:
"'Vaļā palaišana protams ir biedējošs pasākums tiem, kuri tic, ka pasaule griežas tikai tāpēc, ka tai augšā ir rokturis, ko mēs paši personīgi griežam,un, ja mēs kaut uz mirkli palaidīsim to vaļā, nu -tad būs pasaules gals. Bet mēģini palaist to vaļā, Gastronomija! Tas ir vēstijums, ko esmu saņēmusi. No šā brīža sēdi mierīgi un izbeidz savu nerimstošo līdzdalību. Vēro, kas notiks. Putni lidojuma vidū nekrītīs beigti no debesīm. Koki nenokaltīs, un upes nekļūs sarkanas no asinīm. Dzīve turpināsies. Pat itāļu pasts, darbojoties bez tevis, tāpat vien turpinās klibot. Kāpēc tu esi tik pārliecināta, ka tava ne mirkli neatslābstošā mikrovadīšana šajā pasaule'ir tik nepieciešama? Kāpēc tu vienkārši nevari ļaut visam notikt?" (E.Gilberta "Ēd, lūdzies, mīli")
Arī es esmu ievērojusi, ka "palaižot vaļā" notiek necerēti labas lietas. Parasti tās Ir Negaidītības jeb Ikdienas Brīnumi, kas vienlaikus ir arī manas labākās Zāles Izdegšanai.
Es paskatijos un ieraudziju, ka ar Lielu mīlestību pie manis šādos Palaišanas mirkļos šomēnes ir atnākušas šādas lietas:
Parastas produktu bundžas apstrādātas ar špakteli, salvetēm un laku pārtapa par noderīgiem 'traukiem, ko var izmantot rakstāmlietām, puķu podiņiem un vāzītēm.
No papīra pārpalikumiem tapa eleganti ielūgumi kādam labam pasākumam.
Kādu vakaru izvilku no audējiem iegadātos diegu galus un sāku tamborēt apli un bumbiņas domājot par Zaļo pasauli zem sniega, tā rezultātā 7 dienu vakaros uztapa skaists radījums - dāvana
Bet pēc kāda laika tas/tā vēl nedaudz tika papildināta
Mute ir citāda? Vai ne?
Kad varde sāk lēkāt, izrādās, ka viņai paši par pārsteigumu ir ....
Mēle!
Un tam visam pa vidu Adventes laika noskaņās tapa noderīgas dāvanu kastes saldumiem.
(akvareļu papīrs, tušas pludinājumi, akrilkrāsa, spiestas papīra figūriņas)
Patlaban tinu dziju no šķeterēm un ar vērpjamo ratiņu to šķeterēju kopā, lai pēc tam Izbrīvētajos brīžos Palaižot sevi vaļā adītu zeķes sev un savējiem. :)
