Kāda ir laba sieva labam vīram

"The Meeting of King Solomon and the Queen of Sheba" Erasmus II Quellin (Quellinus)

Salamana Pamācības

31

1 Šie ir Lemuēla, Masas ķēniņa, vārdi un pamācība, ko viņam devusi viņa māte.
2 Ak, mans izredzētais, ak, tu mans miesīgais dēls, kura dēļ es esmu devusi solījumus un pēc kura es tik karsti kādreiz esmu ilgojusies!
3 Neizšķied savus spēkus ar sievām un neej tos ceļus, pa kuriem viņas ķēniņus aizved pazudināšanā.
4 Ak, Lemuēl, ne ķēniņiem, tiešām, ne ķēniņiem klājas dzert vīnu, nedz arī valdniekiem kādus stiprus dzērienus iekārot!
5 Viņi var sākt dzert un aizmirst tiesu un taisnību, un pārvērst par ļaunu visu nelaimīgo ļaužu stāvokli.
6 Dodiet stiprus dzērienus tiem, kam draud pazušana, un dodiet vīnu noskumušām sirdīm,
7 lai viņas dzer un aizmirst savas ciešanas un neatceras vairs savu nelaimi.
8 Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti!
9 Atdari savu muti, spried taisnu tiesu un atrieb nelaimīgos un nabagus!
10 Kam piešķirta augsti tikumīga sieva, tas lai apzinās, ka viņa ir cildenāka nekā visdārgākā pērle.
11 Viņas vīra sirds var uz viņu paļauties, un tam netrūks nekāda labuma.
12 Viņa dara viņam tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu.
13 Viņa prot rīkoties ar vilnu un liniem un veic labprāt rokdarbus.
14 Viņa ir kā tirgotāju kuģis, kas savu pārtiku atved no tālienes.
15 Viņa ceļas pirms dienas gaismas, gādā barību savai saimei un ierāda kalponēm viņu dienas darbu.
16 Viņa domā par tīrumu, nopērk to un iedēsta vīna dārzu par savu pašu roku pelnītiem līdzekļiem.
17 Viņa apjož savus gurnus ar spēku un dara stipras savas rokas.
18 Viņa novēro, ka viņas darbs atnes svētību, viņas gaismeklis neizdziest arī naktī.
19 Viņa izstiepj savu roku pēc kodeļas, un viņas pirksti satver vārpstu.
20 Viņa izstiepj savas rokas dāvinādama nabagiem pretī un sniedz palīdzīgu roku trūkumcietējiem.
21 Viņa nebaidās sava nama dēļ sniega, jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes.
22 Viņa darina pati sev segas, smalks audekls un purpurs ir viņas tērps.
23 Viņas vīrs ir pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecajiem sēž.
24 Viņa darina smalkus svārkus un pārdod tos, viņa pārdod arī pircējiem jostu.
25 Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī.
26 Viņa ver vaļā savu muti ar gudrību, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles.
27 Viņa novēro, kā klājas viņas namam, un neēd savu maizi slinkumā.
28 Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu:
29 "Daudz meitu un jaunavu dzīvo tiklas un tikušas, bet tu pārspēj viņas visas!"
30 Daiļums viļ un skaistums paiet; sieva, kas To Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina.
31 Viņu daudzinās viņas roku darba augļi, un viņas darbi viņu teiks un slavēs vārtu laukuma sanāksmēs!

http://bdl.lv/bibele/Prov/31

Iesaku katrai sievietei to izlasīt arī šādi:


11 Mana vīra sirds var uz mani paļauties, un tam netrūks nekāda labuma.
12 Es daru viņam tikai labu un nesagādāju  viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu.
13 Es  protu  rīkoties ar vilnu un liniem un veicu labprāt rokdarbus.
14 Es esmu kā tirgotāju kuģis, kas savu pārtiku atved no tālienes.
15 Es ceļos pirms dienas gaismas, gādāju barību savai saimei un ierādu kalponēm viņu dienas darbu.
16 Es domāju par tīrumu, nopērku to un iedēstu vīna dārzu par savu pašu roku pelnītiem līdzekļiem.
17 Es apjožu savus gurnus ar spēku un daru stipras savas rokas.
18 Es novēroju, ka mans darbs atnes svētību, mans gaismeklis neizdziest arī naktī.
19 Es izstiepju savu roku pēc kodeļas, un mani pirksti satver vārpstu.
20 Es izstiepju savas rokas dāvinādama nabagiem pretī un sniedzu  palīdzīgu roku trūkumcietējiem.
21 Es nebaidos sava nama dēļ sniega, jo visai manai saimei ir divējādas drēbes.
22 Es darinu pati sev segas, smalks audekls un purpurs ir mans tērps.
23 Mans vīrs ir pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecajiem sēž.
24 Es darinu smalkus svārkus un pārdodu tos, es pārdodu arī pircējiem jostu.
25 Spēks un skaistums ir mans ietērps; es pati smaidīdama bez rūpēm raugos austošai dienai pretī.
26 Es veru vaļā savu muti ar gudrību, un mīlīga pamācība ir uz manas mēles.
27 Es novēroju, kā klājas manam namam, un neēdu savu maizi slinkumā.
28 Mani dēli pieceļas manā priekšā un daudzina mani laimīgu esam; mans vīrs nāk un teic mani:
29 "Daudz meitu un jaunavu dzīvo tiklas un tikušas, bet tu pārspēj viņas visas!"
30 Daiļums viļ un skaistums paiet; sieva, kas To Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina.
31 Mani daudzinās mana roku darba augļi, un mani darbi mani teiks un slavēs vārtu laukuma sanāksmēs!

 IEDVESMOJOŠI....

Lakats kā rota arī Rudenī Noder!

Banālo jautājumu intervija Sev

Kā Tev iet? Nu tā pa īstam, kā Tu jūties, kas slēpjas aiz ekrāna, ko nozīmē Tavs dežūrsmaids, ko stāsta Tava āriene, ko noslēpj glancēto žurnālu lapas un izmeklētie vārdi...

Man iet citādi. Pavisam citādi kā pirms gada, kad jutos kā slimnieks vai ieslodzītais, kas beidzot ir ticis ārā no sava nosacītā cietuma.  Tad es apzināti sevi rehabilitēju, bet ak vai, jau atkal iekritu pierastās rosības slazdos, lai nevajadzētu pārāk daudz domāt ko un kā gribu es. Lielais Vajag Sabiedrībai mani atkal apēda. Ir kāda sabiedrības daļa uz kuras es nepārtraukti uzķeros – bērni un jaunieši. Ja viņiem vajag, tad nekas nešķiet par grūtu. Bet…. Beigu beigās parasti saprotu, ka ne jau viņiem to vajadzēja, bet gan viņu pārstāvjiem…. Atkal ļāvos tapt izmantota. Tā ir, kad īsti nezini, ko pati gribi, bet tikai „pieslēdzies” kādai grupai, kas grib kaut ko līdzīgu. Un tomēr – tas bija jāizdzīvo, lai pārstātu baidīties un noticētu tam, ka arī es varu būt impulsa nesējs, kurš meklē domubiedrus Saviem sapņiem, nevis realizē citu sapņus. Es patlaban mācos saņemt.  Tas ir svarīgi, lai netraucētu veselīga došanas un ņemšanas cikla apriti. Esmu nedaudz apjukusi, jo atkal esmu kopā ar Jaunu izaicinājumu Sev. Dziļuma man vienmēr ir pieticis, tagad mācos vieglumu un kritisku pieeju.  Es beidzot esmu beigusi slēpt savu sievišķīgumu, ko darīju baidoties izaicināt un būt pārprasta. Arī valodā meklēju vienkāršību, lai satiktos un turpinātu. Kopumā iet grūti, jo beidzot  mācos drosmi  un veidus kā Sapņus padarīt redzamus uz Zemes. Neviegli, bet patiesi.

Kas Tu esi par cilvēku? Kāds patiesībā Tu esi? Vai viens no tiem, kurš skaisti prot runāt, bet dzīvē pats pārkāpj pāri saviem vārdu kalniem? Vai tāds, kurš meklē vēl savu vietu un sevi. Vai atkal pavisam citāds.

Par mani no Cilvēku izteikumiem:

 „Cilvēks, kas izaicina dzīvi dzīvojot uz naža asmens. Tikai kritiena sajūta, bet vienmēr ir tā, ka esi atpakaļ uz sava šaurā ceļa. Sevis izvēlētā ceļa.”

„Enerģijas plūsmas cilvēks.”

„Maģiskā.”

„Saimnieku pēctecis, kas nekad nespēs būt tikai kalps.”

„Pilnīga labsirdība un dāsnums.”

„Avārijas brigāde, kad ir patiesi sūdi.”

„Puišelis brunčos.”

„Козёл отпуще́ния — в иудаизме особое животное, которое, после символического возложения на него грехов всего народа, отпускали в пустыню.” (Grēkāzis)

„Ragana”

„5 in 1”

„Cilvēks orķestris”

„Pelēkais kardināls”

„Dabas bērns”

„Nesaprotami biedējoša”

Par mani no manis pašas:

„Bērns, kurš katru dienu dodas ceļā un brīnās.”

„Tāda, kas mācās pasauli mūžīgi”

„Līdz Zemei līdz galam nenonākusī dvēsele”

„Nenogurdināmā, jo Viņš vienmēr ir ar mani”

„Cilvēkmīle”

„Skolotāja un skolnieks”

„Plūsmā (flow stāvoklis) dzīvojoša un radoša ”

„Dabas dzirdētāja”

„Sajūtu un lielo domu cilvēks”

„Mazo ikdienas prieku burve”

„Cilvēks, kam daudz ir dots un no kura daudz tiek prasīts.”

„Cilvēks, kas mācās sapņot un gribēt.”

„Sevis meklētāja sevī, pasaulē un citos cilvēkos”

„Īstuma glabātāja”

„Māku ātri bēgt un labi slēpties gan fiziski, gan dvēseliski”

„Drusku naiva”

Domāju, ka nu jau pietiks….. kaut kas katru dienu zūd un atkal nāk klāt.

Kas ir Tavas vērtības? Vai tie ir cilvēki, attiecības, ģimene, grāmatas, sarunas vai tas ir kaut kas pretējs?

1.Cilvēki un attiecības.  2. Skaistums. 3. Darbs. 4. Asins saites jeb dzimta. 5. Zināšanas.  6. Sarunas.  7. Radīšana. 8. Rakstīšana. 9. Vienkāršība. 10. Daba. 11. Dievs.  12. Mīlestība.

Kas Tev pa īstam patīk? Tas, ko sev centies demonstrēt, vai tas, ko paslepus zem galda dari un par ko sapņo mirkļos, kad vari būt viens?

Man patīk dzīvot, sapņot, daudz kustēties un radīt skaistas lietas. Patīk tikties un sarunāties ar  dažāda vecuma un sociālo slāņu cilvēkiem par daudz un dažādām lietām.  Patīk rīkot ballītes, pasākumus un radošās darbnīcas. Patīk meditēt un domāt lielas domas.  Patīk dalīties.

Kādi cilvēki ir ar Tevi?  Tie, kuri grib Tevi vai tie, kurus vairāk gribi Tu? Tie, ar kuriem esi bijis kopā gadu gadiem vai esi izveidojis pavisam jaunu paziņu un draugu loku.

Visgrūtākais jautājums. Kaut kā tā ir sanācis, ka dzīves situācijas mani vienmēr aiznes projām uz citu vietu un vidi no cilvēkiem ar kuriem esmu bijusi kopā. Ar mani kopā parasti ir cilvēki ar kuriem kopā es kaut ko daru – darbs, pasākumi, projekti, mācības. Vides  (vietas) mainās, cilvēki mainās. Tāpēc es esmu iemācījusies vairs pārāk nepieķerties cilvēkiem uz ilgāku laiku, bet baudīt laiku, ko mēs pavadām kopā šeit un tagad. Gadās jau arī, ka kāda no saitēm saglabājas ilgāk. Nereti pat ilgāk kā būtu vēlams  mums abiem vai kā es to gribētu. Patlaban mācos veidot savu gribēto cilvēku grupu, kas ir ap mani. Nu kā jau teicu – es vispār mācos gribēt kaut ko sev. Beidzot ir jāsaprot, ka  „mazākie” brāļi un māsas ir izauguši un viņiem nav jāatdod viss. Jāatradinās no vecā niķa meklēt sev apkārt „mazākos” ,kam  „it kā” vairāk vajag .Jā es varu iedot, palīdzēt, atbalstīt, bet arī viņiem jāļauj pašiem dot, pašiem palīdzēt un pašiem atbalstīt citus. Arī no „mazākajiem” ir jāmācās saņemt.  Es mācos būt „mazākais” Sev.  Viss mainās – un arī patlaban Es eju meklēt Savējos Jaunos.  Paldies tiem diviem cilvēkiem, kas patiešām ir mani draugi neatkarīgi no vietas un laika. Tie kuriem  vajag tikai mani nevis kaut ko no manis. Pārējiem, kas vēl tikai top par maniem draugiem, parasti vienmēr vajag kaut ko no manis. Un vēl paldies tiem cilvēkiem, kas uz mirkli ienāk manā dzīvē padarot to bagātāku un interesantāku.

Ko Tu gribētu darīt? Ja Tev būtu iespēja realizēt pavisam ko lielu, traku vai citādi atšķirīgu, ko Tu darītu?

Radītu „Labo sajūtu namu”.  Māju ārpus laika un ikdienas. Reālu māju, reāliem cilvēkiem.  Man ir skiču un plānu albūms tieši šādai mājai. Tā ir māja, kur cilvēks pabarotu gan savu miesu, gan dvēseli, gan garu. Miesas barība būtu kustības, deja, pārgājieni ar grūtību pārvarēšanu, ūdens baudas, masāžas, pirts, dabisks ēdiens un dzēriens, daba.  Dvēseli barotu ar dažādu skaistu lietu radīšanu no dažādiem materiāliem un dažādās tehnikās, ar pasaku un stāstu teikšanu, dziedāšanu un muzicēšanu,  mākslas darbu radīšanu. Ar vienu vārdu sakot – sevis atklāšanu pasaulei. Garu barotu ar mācībām, sarunām, diskusijām, meditācijām , svētku svinēšanu un kopā būšanu. Nams būtu kā instruments , kas palīdz cilvēkam atrast sevi, nonākt pie sevis un būt pašam. Vienkārši Apstāties un Būt. Varbūt to varētu saukt par  

„L - AIVA” = Laimdota – Apzināšanās + Interese + Vēlme + Aktivizēšanās….  Pirmajā reizē apzinies, otrajā – sāc interesēties, trešajā – izjūti vēlmi, ceturtajā – aktivizējies būt tajā visā iekšā. Un vēl tajā mājā būtu kopā būšanas vakari -  nu tāda kā tematiska vakarēšana ar notikumiem, aktivitātēm, sarunām, dzeju un teātri. Tas jau nav nekas jauns – tā kādreiz ir bijis kultūras pilnās mājās, kad televizora un radio vēl nebija….  Tas ir mans lielais sapnis.  Un, ja tā pārdomāju, katrā projektā un darbā, ko es līdz šim esmu darījusi šī sapņa daļiņas, jeb „puteklīši” IR bijuši kā nozīmīga, vērtīga un labu nesoša daļa.  Tikai pēc daudziem gadiem esmu sapratusi, ka šim namam ir jābūt Manam. Mani sapņi Citu namos ir tikai sudraba puteklīši vai nelieli mozaīkas gabaliņi no lielās mozaīkas.

Kad pēdējo reizi esi bijis patiess? Tagad? Vakar? Aizvakar? Neatceries? Kad smējies? Kad atzini, ka nezini atbildi uz padoto jautājumiem?

Cenšos būt patiesa visu laiku. Domājat, ka tas ir viegli? Daži apvainojas, daži uzskata par naivu muļķi. Kāds saka, ka vajag ņemt lietas vieglāk un paviršāk. Nu ja es to roku negribu bučot un negribu piebraukt, kur it kā piebraukt būtu vajadzīgi…. Šādas mirkļa manipulācijas ar kādu vēlāk var sāpīgi atspēlēties, jo šie gājieni, lai paliktu būs jāturpina atkārtot vēl un vēl, ja reiz esi sācis. Diplomātija? Jā, diplomātija  ir kad abas puses šajā situācijā ir līdzvērtīgas ieguvējas. Tad ja viena iegūst labumu tikai pieprasot, bet otra iegūst  labumu  tikai izpildot un atdodot…. Manuprāt tā ir vienkārši manipulācija. Smaidu es daudz un bieži, bet smiešanās kaut kā pēdējā laikā ir bijusi mazāk. Lielā smiešanās bija Liepājā  no 18. - 19. augustam.  Ļoti labi! Jāpiedomā pie šī jautājuma. Smieties vajag un es to gribu! Padoto man vairs nav.  Patlaban pati sev esmu  priekšniece un padotā.  Domāju, ka jautājumi uz kuriem ir meklējamas atbildes man rodas katru dienu. Citreiz ilgāk jāmeklē, cirtei ātrāk… Iedvesmojošs šajā sakarā man ir teiciens iz V.Atāla : „Atbilde ir tepat gaisā. Vēl tikai nav dzimis atbilstošs jautājums.”  Uzdot pareizo jautājumu ir tikpat svarīgi kā rast atbildi.

Ko Tu baidies sev atzīt? Ka gribi dzīvot savādāk? Ka gribi būt brīvs? Ka esi nelga? Ka nespēj ieskatīties acīs? Ka gribi dejot? Ka gribi pārdot īpašumus un ceļot? Ka negribi to, ko grib citi?

Es dzīvoju savādāk, esmu pietiekoši brīva un varu būt arī nelga, kas neskatās acīs tiem, kuri melo „acīs skatīdamies.  Dejoju es kad gribu un, lai ceļotu man nav jāpārdod īpašums. Gribēšanu sev es  tagad mācos, jo līdz šim esmu vairāk piespiedusi sevi gribēt to, ko grib citi. Ko gan es varētu baidīties sev atzīt? Es sev atzīstu gan savus labumus, gan nelabumus. Neviens jau manā ādā nevar ielīst un no sevis es aizbēgt nevaru. Labi ir man divas kaitinošas lietas, kuras es daru, bet ļoti cenšos iemācīties nedarīt. 1. Manī dzīvo divi pretstati  jeb mana dzīve ir kā Marsa ceļš pa viņa orbītu – ātri –lēni, ātri – lēni…. Un tā bez gala. Es varu būt mežonīgi ātra un avantūristiska savā darbībā, bet varu būt arī pilnīgi sastingusi un nogaidoša.  Kad skrienu kā vējš, visbiežāk atduros kā miets. Savukārt, kad tupu klusa un mierīgā savā kaktiņā, lai saprastu ko un kā tagad darīt, varu tā aizsēdēties, ka mēdzu palaist garām īsto laiku un iespēju. Traki! Mācos izlīdzināt savu gaitu. Kad gribas skriet, apstājos un tomēr pārlieku domās „par” un „pret” .  Avantūru vietā mācos mīlēt risku. Kad atkal esmu savā klusajā kaktiņā, neļauju sev tur sēdēt ilgāk par 72 stundām. Bet ja tomēr ir gadījies aizsēdēties – labi apzinos, ka daudzu lietu darīšana un nokārtošana paņems kavēšanās ilgumam līdzvērtīgu laiku, spēku un enerģiju.  2. Es bieži nespēju vienkārši nosēdēt mierā un atpūsties. Man vajag rosību. Rosību visu laiku. Man ir jāmācās bezbēdīgi bez sirdsapziņas pārmetumiem atpūsties. Daudziem  ilglaicīgiem darbaholiķiem ir šāda pat vaina. Es ļoti cenšos izārstēties no šīs savas atkarības, ļoti. Tas ir tik pat grūti kā iemācīties ēst brokastis un kopt sevī drosmi. Ēst brokastis iemācījos un arī ar bailēm tieku galā ļoti labi. Taisnība jau ir, ka cilvēka griba ir viņa debesis!

Ko jaunu esi apguvis? Valodu? Klusumu? Neko? Smaidīt? Būt precīzam? Nebēgt?

Visu laiku kopš kāda notikuma strādāju ar savu angļu valodas runāt varēšanu. Lasīšana, saprašana utt. OK, bet runāšana vēl joprojām ir mans karstais kartupelis. Klusumu patiešām esmu apguvusi un tas patiešām ir labākais fons skaidrām domām. Patlaban mācos Gribēt Sev  un nebēgt no Savas Dzīves. Mācos mārketingu. Ļoti vajag!

Pēc kā Tu ilgojies? Kas ir tas, kas Tev neļauj to piepildīt?

Pēc mājām. Patlaban to piepildīt neļauj tas, ka es vēl tikai mācos Gribēt kaut ko Sev + To kā pārdot to, kas man ir, lai savu dzīvi padarītu pārtikušu. Es gan mācos, gan eju arī praksē Dzīves skolā. Šeit teorija bez prakses un otrādi nav iespējama!

Paldies  Evita!

http://putnumeitene.blogspot.com/2013/09/sodien-piedavajuma-banala-jautajumu.html?showComment=1379312534942#c4716531611037151015