Un kā dzirdu šīs dziesmas, tā atceros par mūsu mazās klases bērniem - Ralfu un Anniju

Ar tādu aizrautību to visu izdziedāt var tikai bērni un tie, kuriem ir bērns dzvēselē nenomiris....

Mazo Lietu Gaisma (no 2014. gada vasaras )

Tā nu ir sanācis, ka citi -tā saucamie praktiskie piedāvājumu un lielās "bistes turēšanas blogi"
Radošā darbnīca "Laiga"- jau izbeigusies
Vidzemes valdorfizglītības atbalsta biedrība
Biedrība "Pieredzes telpa" - grūti saprast, kas būs
Hanimuns
(klikšķini uz dzeltenajiem burtiem un nonāksi blogos)
mani ir "paķēruši" drusku ārpus manis. Pati jau vainīga. Tās ir kā 5 (nu jau 4) apsaimniekojamas mājas un kā nu kurai, cik nu kurai un ... Bet realitātē jau tā arī ir Laiku sev es atvēlu vismazāk. Pa vasaru visi kapājas un ņemas pa āru (ārpus mājām arī citās mājās) - cik nu sanāk agri no rīta vai vēlu vakarā padarboties, tik arī sanāk. Netaisnojos, vienkārši drusku ķeru kreņķi par to kā ir. Katrā šajā lietā ir lielāki vai mazāki mani radošie un radīšanas gabaliņi. Un nav jau brīnums, ka reizēm jūtos kā sadalījusies un sadrupusi nelielos gabaliņos. Labi, tās ir lielas lietas, lieli projekti, sabiedrībai noderīgi, skaistumu un labumu vairojoši, bet... Jo Lielākas šīs lietas, jo Lielāku Baudu un skaidrību es gūstu tieši mazajās lietās. Ja pieņemam, ka nejaušību nav, tad tieši mazās un impulsīvi darītās lietas Padara daudz redzamākas un izgaismotas lielās lietas. Manu mazo lietu saraksts var izklausīties mazliet dīvains, bet nez kāpēc ļoti spēcinošs.

Rīts pēc negaisa (lielā, ja uzklikšķināsi ir vēl skaistāka)

Laimīgo lietu saraksts:

• Filcējot čigānmeitēna rokas no ziepju putām palika tik tīras, ka pat biedēja. Tagad vismaz ir skaidrs kādas ir šī meitēna rokas, kad ir tīras.
• Vēls vakars, bet meistars tieši tev vienai pašai rāda kā no 5 kg māla top milzīga bļoda. Redzēts daudzas reizes... bet šoreiz tas bija tik īpaši.
• No ciemiem atvedu laimes āboliņu sīpoliņus -tādus drusku samocītus. Nu man uz balkona ir laimes āboliņu džungļi...

• Ciemos nogaršoju ciabatas maizi. Itāliski tās nosaukumu tulko kā "rīta kurpe", jeb "čība". Pamēģināju cept - vienkārši un gardi. Manējā ir ar mundrumzāli - majorānu. Jau pusgadu veikalā gaišo maizi nepērku - cepu savu.
• Katru rītu un vakaru ir jāspēlējas ar kaķi. Viņš tā ir pieradis. Ja to nedara - viņš sēž kaktā un "žēli vaimanā". Mācos uzstājību un savu interešu aizstāvību no viņa.
• Reizēm tu pats nesaproti kāpēc kaut kur ej, bet kaut kas velk. Aizgāju uz prezentāciju, lai vienkārši atslēgtos no ikdienas, nevis tāpēc, ka justu par to dziļu interesi. Jā, varbūt drusku ziņkāre par lektoru no citu stāstiem. Atbilde kāpēc tur gāju - vienkārši iepazinos ar gaišu citu cilvēku, kas ieradies mūsu pilsētā, lai strādātu un meklētu savējos. Manējais cilvēks!
• Reizēm pietiek tikai ar to, ka "lūžņus" tiešām atdod pie "lūžņiem". Tad tiem vairs nav jāizdomā tiem nosaukums "cerību auto". No nekā kaut ko jaunu sākt ir vieglāk. 
• Reizēm vietas un lietas, kuru "seju jeb izskatu" uzskatīji par labu esam un vēl labāku veidojamu, parāda savu īsto seju tikai pēc pāris gadiem ar kādu zīmi vai notikumu. Nosaukums var būt poētisks, bet saturs un serde - nodzīvota un nožēlojama. Saimniekiem maz vajadzīga, jo dzīve jau gadiem labāka ir citur. Tikai tāds slimīgs "senču vērtību glabāšanas sindroms". Bet pašas vērtības tur jau vairs nav. Runa ir par ēkām un cilvēkiem... Ja kāda vieta tevi nepieņemot božas, tad  tai ir savi iemesli slēpt savu patieso seju. Kad rauj iekšā ar varu, bieži tas jau ir aiz izmisuma... Kāds iespējams ir jau tur "norāvies".
• Uzdāvināja labi ļaudis no Krievijas "Ivan čai" jeb fermentētas ugunspuķes tējas paciņu. Tagad vācu un darinu šo tēju pati. Pētu, eksperimentēju, meklēju informāciju. Viena no labākajām šīs vasaras dāvanām manai miesai, garam un dvēselei. 
• Kad ir grūti visos virzienos, eju mīcīt ar kājām mālu - simts kilogrami divās stundās, slapja mugura, kārtīga izdancošanās, sakrāmēta mugura... Ir tik forši vienkārši pasēdēt mālos ar pliku d....... Galva uzreiz skaidrāka un sirds mierīgāka.
• Arī 45 minūtēs var izrunāt to, kas ir "buksēts" pāris mēnešus. Tad diez vai gribēsies tā "buksēt" nākamajā reizē, jo 45 minūtēs neko sakarīgu izrunāt nevar, tikai nosaukt faktus un "pārlādēt" emocijas. Bet arī 45 minūtes var būt labs iesākums auglīgai sarunai.
• Ir sācies ābolkūku laiks. Katru svētdienu, kad eju uz pirti, kā "groziņu" līdzi var nest kādu pašceptu ābolkūku. Ābolu, cukura un kanēļa smarža ziņo, ka Sākas jauna nedēļa jo šodien ir Svētdiena - Saules diena. Un tad vēl svaigi cepta ciabata ar tomātu, seleriju un baziliku salātiem. Jā - labs iesākums! 
• Katru dienu vingrot gandrīz stundu ir tāda bauda! Atkarība iestājas viegli! Grūti atmest ...
• Gan rasā, gan lietus pilienos ik rītu muti, rokas un kājas peldinu. Kaķim zālīti atnesu. Nevaru vairs bez tā pamosties... Bez kafijas varu!
• Pieceļos un izdzeru milzu krūzi ar sudrabūdeni, kas baudījis nakti un saullēktu. Man tajā peldas sudraba rokassprādze. Saldens un maigs. Kafija vai tēja pēc pusstundas, ja nu tiešām gribas...
• Ar vītoliem un pīlādžiem kaut kā vairāk sanāk sarunas šovasar. Pavasarī nevarēju beigt pļāpāt ar ozoliem. Ar liepām un jasmīniem drusku tikai parunājos... 
• Man patīk aprūpētas un mīlētas vecas mājas. Tām ir it kā sava balss un cienība. Mans ķermenis ir manas dvēseles māja, un man nav nekas pretī, ka tas manis pašas aprūpēts un mīlēts novecojot iegūst savu balsi un cienību.
• Vecās avīzēs un žurnālos ir praktiski tas pats, kas jaunajos, tikai ar citām bildēm un izkārtojumu. Nepērku tos - man ir vecie.
• Arī bezpajumtniekiem ir savas mīļlietiņas un kolekcijas. Sava kultūrvide un jušana. Sava subordinācija un likumi. Dikti cilvēcīgi un sirsnīgi, ja skatās šādi... Smaka jeb specifiskā smarža arī ir kultūras daļa. Dedzināšana (kurināšana) un stiklu dauzīšana  - dabiska dzīves izjūta. Ir vajadzīga liela interese un drosme, lai attīrītu viņu vidi citām lietām. Es to izturēju no sirds bez atlīdzības palīdzot kādam man ļoti nozīmīgam cilvēkam! Cik es biju netīra? Nu ne mazāk kā tie, kas tīra skursteņus. Atšķirība - smaka ir ļoti pielīpoša! Bomžu autogrāfs uz manas miesas.
• Visu nakti plosās negaiss... Un tieši tad, kad ir jānakšņo teltī (pirms tam 3 nedēļas spīdēja saule!). Viss ir mitrs un ir drusku vēsi.... Izlien no telts, bet tur Saule un miljoniem lietus pilieni pilni ar burvīgām varavīksnītēm.... Viss mitrums aizmirstas!
• Arī 5 stundu pacietīga gaidīšana ar 10% cerību un 100% ticību, ka viss tomēr beigās sanāks var atnest 200% gandarījumu, ja izdodas paspēt. Pacietība un Iekļaušanās Laikā garantē labu Rezultātu.

Turpinājums sekos....