Šī ir tā ļoooti smuko lietu lapa, bet domājamā lapa ir
http://www.hanimuns.wordpress.com/
tā kā, ja snāk... var iemest aci....
Katram cilvēkam, tāpat kā lielajam stāstniekam Minhauzenam ir sava Ulubele -domu un sapņu pasaule, kurā viņš jūtas vislabāk. Pasaule, kurā viņš var izpausties un izdzīvoties vislabāk. Tā ir kā brīnišķa māja, kurā var ienākt gan aicināts viesis, gan ceļinieks- klaidonis, gan piedzīvojumu meklētājs, gan tāds, kuram ir skumji... Te dzīvo stāsti, pasakas, pašu rokām darinātas īstas un patiesas lietas. Laipni Lūdzu Manā Ulubelē - DariunEsi! LV - Laimdota V.
otrdiena, 2010. gada 21. septembris
sestdiena, 2010. gada 18. septembris
Par mani /Ar mani (no seniem laikiem)
sapnī virs manis balts ērglis
sāpēja vientulība no viņa
tik baisi un mulsinoši
savāda mirga...
sapnī balts vilks
klusējot blakus skrēja
neatpalika ne soli
es godbijīgi klusēju
viņš zināja kur mājas
domām
sapnī balts cilvēks
ar baltām asarām lūdza
par mums
es nomiru klusi...
no rīta pamodos baltā gaismā
un jutu
dzīvē kā sapnī:
balts ērglis man krūtīs
balts vilks asinīs
balts Cilvēks ar mani
vienmēr....
sāpēja vientulība no viņa
tik baisi un mulsinoši
savāda mirga...
sapnī balts vilks
klusējot blakus skrēja
neatpalika ne soli
es godbijīgi klusēju
viņš zināja kur mājas
domām
sapnī balts cilvēks
ar baltām asarām lūdza
par mums
es nomiru klusi...
no rīta pamodos baltā gaismā
un jutu
dzīvē kā sapnī:
balts ērglis man krūtīs
balts vilks asinīs
balts Cilvēks ar mani
vienmēr....
piektdiena, 2010. gada 17. septembris
Māli un mālojumi
Varde - gliemežķērājs
Labirintu pods
Magoņtrauks - citi saka - opijam
Manējie kopā ar citu mālotāju darbiem gaida savu kārtu
Ar tiem Māliem ir Tā - kad vajag kaut kā mācīties Visādu Pretestību Kaut Kam - vajag ņemt Mālu un Sākt Prtoties, Līdz Viņš Tevi pieveic un Tu, Gribi vai Negribi, Viņam (nevis Tam) atdodies ar Sirdi un Dvēseli. Vispār līdz šim es Esmu bijusi tāda Sīkumiņu meistare. Šitie Ir Mani Pirmie Lielumi!
Mani vecie "sīkumiņi" - ap mēram 20 cm (bilžu kvalitāte tāda sena - filmiņaparāts)
piektdiena, 2010. gada 10. septembris
Martas kundze
Rīt. Jā, tieši rīt mana tēva māsa Marta tiks guldīta zemes klēpī Dzērbenes vecajos kapos. Martta ebr. kundze. Martas kundze. Puķu, zemeņu, tomātu, aveņu un mājas toršu kundze! Ļauna slimība tevi pieveica tik ātri un negaidīti. Tu ar savu skaļo prieku par pasuli, augšanu un plaukšanu sasildīji daudzas sirdis. Tu samīļoji un piešķiri savu darza labumu burkas mūždien izsalkušajiem studentiem un citiem sev mīļajiem . Mūža lielāko strēķiti pavadījusi Zemgalē, Tu tomēr pašās beigās atgriezies pie mums Vidzemē. Labu ceļa vēju Tev pie Pārējiem - brāļiem, māsām, tēta un mammas Almas , Martas kundze!
Martas kundze - Marta Labsvārds
Par čībām un rūķīti
Kā jau soliju - pastāstīšu mazliet par čībām un rūķīti. Ja runā par filcēšanu, tad laika gaitā man mīļāka tomēr ir slapjā filcēšana, jeb spēles ar ziepju putām. Te rezultāts ir grūtāk paredzmas un, lai gan viss proces salīdzinājumā ar adatošanu, jeb sauso filcēšanu ir daudz ilgāks un darbietilpīgāks, mani fascinē šī burvīgā tukšuma radīšana čībās, cepurēs, cimdos, somās. Tā ir īpaša filosofija - radīt kaut ko kaut kam citam. Kā papildinājumu, kā noslēgumu, kā pilnību. Sausā filcēšana ir tāda kā veidošanas māksla, kā tēlniecība, kā skulpturēšana. Tas jau man patīk, bet adatas duršanas skaņa mani kaut kā dikti satrauc un ... Es pat nezinu, kas un... Varbūt pieradīšu ar laiku.
Manas čībiņas no vilnas
Kad vēl tikai tapa kopā ar draugiem
Rūķelītis Rausītis
Nu apmēram tā, taču ar to vēl viss nebeidzas, ir daži tādi filcējumi, kurus es esmu paturējusi pie sevis kā emocionālus vēstnešus par savu ceļu pie filcēšanas. Nu darīt un mācīts citiem ir bezgala daudz, taču... Ceļš ir Ceļs un tas Nebeidzas.
Nu kaut vai šāda ala "Adams family" piespraude
Iesāktais, bet vēl nepabeigtais gobelēns ar trakajām debesīm un marles mākoņiem
Podiņš kamoliem, olu sildīšanai un citām noderīgām lietām. Tā puķīte ir rokturis.
Taureņbroša
Ola un Dīno
Tikai šķelmis Dīno
Ferentijs no rīta
Saķemmējies Ferentij un citi
Viens no pašiem pirmajiem filcdarbiem
Maigs pieskāriens pirms.... Ņam,ņam!
Filcziepītes - maigs pīlings un ekonomija
Dāvanu laikā izpriecājos no sirds - filcēju un izšūvurūķus, enģeļus, zābaciņus, bloknotu vāciņus, eglītes, ziepītes... 'Vecais labais lācis gan ir šuts no drēbes (kustina ekstremitātes)!
Ir jau man arī sava cepurīte - der gan pirtij, gan aukstai ziemas dienai. Universāla!
Tas nu par filciem drusku, bet ir jau arī citas lietiņas ar kurām patīk paķimerēties! Tagad pabeigšu vākt un uzrakt savu dārziņu, un tad jau atkal var kaut ko pasākt pa tumšo laiku.
ceturtdiena, 2010. gada 9. septembris
Dažas pēdējā laika lietas
Tā nu ir snācis, ka "pēdējais laiks" kaut kā ir ieieldzis un nekas kardināli jauns nav tapis vai arī nav iemūžināts foto. Tad nu drusku no tā, kas jau ir bijis. Domāju, ka īstā mājas sajūta sākas ar puķi, kas tajā ir ienesta paša saudzēta un lolota un ar čībām, kas rada pareizo noskaņu. Jau kādus 3 -4 gadus mana sirdsliet ir darbs ar vilnu - daudziem pazīstamā filcēšana. Tad nu te mani vismīļākie darbi - ziedi un čības. Jā un protams arī mans mājas gariņš rūķis, kuram mans kaķis - Kukamega visu laiku cenšas novilkt cepurīti. :) Šoreiz par puķēm, bet vēlāk par rūķi un čībām! Šīs lietas var izmantot gan kā kakla un matu rotu, gan kā aizkaru savācēju, gan jostu. Ja ir vēlme, varu realizēt kādu no jūsu sapņiem ziedos un ko tik spējat iedomāties!
Zvaigžņu noslēpums - dāvana burvīgai ārstei
Sapnis par Āfriku - dāvana daiļas jaunkundzes "pilnajos" gados
Kā lai šonakt... ar pūdercukuru
Es nezinu kāpēc ap tevi gribas neprātīgi vīties...
Manas un tikai manas!
Puķu dzimšana...
Dāvana zilacītei skolu beidzot - pirmais nopitnums
Vilna, ziepes un maigs roku spēks....
Abonēt:
Ziņas (Atom)