trešdiena, 2011. gada 23. februāris

Pēc trīs gadu tukšuma atnāca šodien kāds - PROM

PROM - Prieks Redzēt Otru Mīlestībā
(Šodien nekalsim nākotnes plānus...)

Maskas sviedīsim prom,
Gudrību - pelnu traukā:
Iznāksim kādi esam
Viens pie otra laukā.

Atvērsim sirds čemodānus,
Drosmīgi bez kādām bailēm.
Savāksim paslēptos smaidus
No tumšajām logu ailēm.

Saliksim muguras kopā
Rūpju akmeņiem pilnām ķešām,
Dauzīsim ielās spuldzes
Neprāta priekā, ka Vienkārši Esam.

Rakstīsim smiltīs Vārdus.
Tos, ko vēl nemākam pateikt.
Pēc lasīsim tos ar pirkstiem,
Izbrīnā aizvērtām acīm.

Spēlēsim vienkāršas spēles.
Zvaigznes būs žetoni mūsu.
Ūsas sev piezīmēsim
Ar Laika auklēto rūsu.

Bez Maskām un Gudrības Tumsām
Vienkārši pasēdēsim.
Sapīsim sirds talismanus
No tīrām un patiesām Krāsām.

Vēl mazlit papeldēsim
Klusuma maigajās dzīlēs.
Paņemsim viens otra Īstumu
Līdzi sev drēbju vīlēs.

Un tā mēs Laiku pa laikam darīsim Tieši tā
(pilnīgi parastā dienā, naktī, rītā un vakarā):

Maskas sviedīsim prom.
Gudrību - pelnu traukā.
Iznāksim kādi esam
Viens pie otra laukā....



23.02.2011. LV

svētdiena, 2011. gada 20. februāris

Svētdienas Uzlabošana jeb Zvērulis - Skumju Sūkļa draugs

Nav labi un nav labi... Jau kādu laiku nav tā īsti labi. Kā tas ir? Nav īsta asuma kaut ko darīt, bet kad jādara viss nez kāpēc notiek kā palēninātā filmā. Var jau novelt vainu uz Pilnmēnesi. Bet kāda gan vaina Pilnmēnesim? Var novelt vainu uz pavasara nogurumu. Bet kāds gan nogurums, ja Saule dzīvojas pa debesīm no rīta līdz vakaram jau vairākas dienas? Laikam nebūs īstais iemesls... Labi es vēl drusku varētu piekrist, ka pāris nedēļas pirms dzimšanas dienas ir tā mazāk spēka, bet... laikam jau arī savu aizkaitināmību, piktumu, nesavāktību un gurdenumu uz to nenorakstīsi. Svētdienas rītā priecājoties par sauli un vairs ne tik auksto laiku prātoju par to, kas mani varētu visvairāk iepriecināt un uzmundrināt!? Ak, ja es varētu aizsūtīt Vēstuli Pavasarim, lai viņš nāk ātrāk šurpu! Man pat šķiet, ka tur zem sniega jau kaut kas nozīmīgs notiek. Kokos arī pumpuri tādi tramīgi. Par vītolu pūkaiņiem nemaz nerunāšu - ir jau sapūkojušies! Pēc laiciņa sapratu, ka man ļoti nepieciešamas ir kāds Pavasara Atnākšanas Veicinātājs, kas arī varētu būt tā Vēstule! Pirms nedēļas man kāds Sirds Cilvēks uzdāvināja  Brīnišķīgu Spilvenu jeb Skumju Sūkli (tā bija rakstīts klāt zīmītē) - kā uzdāvināja, tā sākās saulainas dienas! Drusku viņam laikam vientuļi tomēr! Ja Skumju Sūklis piesauca Saulīti, tad man vajag kaut ko tādu, kas Piesauktu Dzīvību zem sniega sarosīties! Jau kādu laiku atpakaļ kaut kur biju redzējusi tādus interesantus zvēriņus no cimdiem. Būtu piemirsusi, bet zvēriņi saucās Pamukaļi! Nu tādu vārdu gan nevar aizmirst! Bija man nejauši nopirkušies cimdiņi, kas ir drusku par mazu un ... Kāpēc gan neiepriecināt un neuzmundrināt sevi Svētdienas Rītā? Pameklēju i-netā un atradu, ka šo zvēruļu mamma ir Kristīne Lasmane. Apskatiju viņas darināto pamukaļu foto un ... ķēros pie darba kā mācēju un sapratu. Pēc pāris stundu pilnīgas flow izjūtas man bija gatava Vēstule Pavasarim!  Un man patiešām Ir Labāk!

Visu dienu domāju viņam vārdu. Labi, lai tad mums ir dubultsvētki pēc pāris nedēļām! Iepazīstieties Pamukalis Centis! Centīsies dabūt ātrāk Pavasari!

 Pēc tam kad es ar šķērēm visu esmu sagriezusi  kā nu sapratusi....

 .... un pāris stundas ar adatiņu visu cītādi kopā šuvusi....

 Ir gatava vēstule Pavasarim! Pamukalis Centis!

 Centīgi aizjož Centis!

 Drusku pacenšas man pasēdēt klēpī, bet labāk tomēr...

 ... pie Skumju Sūkļa. Var parunāt lietas par Pavasari un kādu bučiņu iedot!

Uz priekšu Pretī Pavasarim! Mēs augsim un Vairosimies kā jau Kārtīgiem Pamukaļiem tas klājas!

Vēlreiz Paldies Kristīnei!

sestdiena, 2011. gada 19. februāris

Bērnu un jauniešu dienas centra "Grieze" piecgadnieks

Nu jau kāds laiciņš pagājis kopš esmu beigusi nežēlīgo skriešanu apkārt pa pasauli un nedaudz vairāk kā piecus gadus man ir tas gods strādāt šajā projektā, ko sauc par "Griezi". Varbūt no malas liekas skaisti un interesanti, viegli kā spēle... bet diez vai kāds cilvēks priecājoties par kādu daiļu celtni aizdomājas kādi sviedri, šaubas, piepūle un jā.... arī sāpes ir pavadījušas tās cēlājus. Toreiz vairumam no viņiem bija  8 - 12 gadi un viņi bija bērni, bet šodien tie jau visi ir jaunieši. Jauno bērnu jaunpienācēju skaits ir ļoti neliels. Un, lai nu kā arī nebija vai bija, šis darbs ,lai gan it kā ir pašvaldības institīcija, bet patiesībā (kā minēja arī novada pašvaldības priekšsēdis J.Leitis) tas ir projekts, kas turpinās un attīstās. Es jūtu, ka kādu laiku tas vēl būs vajadzīgs... Bet pēc tam jau laiks rādīs!
 Un drusku par to sāpi, kas visus šos gadus ir sāpe. Jau no pirmajām centra darbības dienām nācās secināt, ka pielāgotais divistabu dzīvoklis ir visām iecerētajām aktivitātēm ir par mazu. Sava daļa taisnības jau ir , ka labāk kaut kas nekā nekas. Bet redz gadijās tā, kas ir tikai normāli, ka bērni aug un "pieaug" pilnas arī telpas. Kamēr augumi mazi, kaut kā var saspiesties, bet, zinot cik lielos izmēros ir mūsdienu jaunieši.... vienkārši vairs nav vietas, kur apgriezties. Un kā saka paši - kāda jēga nākt te pie sīkajiem mīcīties (nu sīkie - pašsaprotami ir ļoti kustīgi un "ietriecas" lielajos)! Parunāties par svarīgām jauniešu lietām arī nevar, jo kāds sīcis stāv muti vaļā jaukdamies jautājumos, kuri viņam vēl ir stipri par agru....Un es zinu, ja kādreiz šis projekts likumsakarīgi savu paveicis "izdzisīs", tad tikai ši "labāk kaut kas mazs, nekā vispār nekas" ietekmītē. Rutīna un šaurība to būs apēdusi... Bet pagaidām mēs vēl Labi un Skaisti turamies....

Šis stāsts būs Bildēs par "Griezes" piecgadnieku. Fotogrāfijas vien mums ir vairāki tūkstoši. Žēl, ka nedabūju iekšā šeit skaisto prezentāciju par visiem 5 gadiem... Paldies, Alisei! Tas ir burveklīgi Labi!

Sākām gatavoties jau ļoti laicīgi. Kā nekā lieli svētki! Noformējums, ielūgumi, piemiņas brošiņas, koncertiņš, kārumiņi, tematika, dreskods... utt.

Kaut kā palikām pie Lauku tēmas! Sākumā, jau ( kad nodibināja centru) visi te tā teica - ak nabadziņi, jums jau te nav tādu iespēju kā pilsētā! Īstenībā jau ir citādi - Te ir vēl lielākas iespējas Labā un salīdzinoši drošā vidē.

Tātad -BALLĒJAM COUNTRY STILĀ!

 Un lopu gans uz sava rumaka aizjāj saulrietā - Laimīgas beigas filmās...
 Pa vakariem zem lampām, bet...
 ... pa dienām saules pielietajā un mājīgajā "Griezē" top 5 gadnieka simbols un "fons"
 "Dzērvenīt" ienāc mūsu puncītī!
 Nepacietīgas un neredzēti godīgas notikuma gaidas
 Koncerts ar dancošanu improvizētas līnijdejas ;)
 Mutvārdu daiļrade dzejā  par "to , ka esmu neredzams" Nu redzamāku bērnu centra ikdienā grūti iedomāties!
 Spēle par godu 2jam centra gadam, kad bija jāmācās sadzīvot - "Apmīļo ezīti !" jeb ...

... masāža ar pudeļbirstīti un asu lina aukliņu!
Ineses neviltotās emocijas uzzinot, ka būs jādzied! Momentāli tika meklēts dziedāšanas palīgs!
4jam gadam veltītajā "Mīlestības loterijā"  Inese ar Mārci visiem piebalsojot dziedāja "Rīga dimd"

 
 Tur puisim aiz muguras ir 1jam gadam veltītie pāru daiļdarbi "Uzzīmē māju, suni un koku", bet pats viņš ar visiem kopā mācās dziedāt "Sveiks, lai dzīvo!" (izrādās nemāk...)

Taču novada lielākajam vīram Jānim līnijdejas ierādīšana visiem klātesošajiem country ritmos nesagādāja nekādas problēmas!
Izglītības koordinātore Inese, mana kolēģe Sanita un Es Iepozējam Pauzē

 Sanita & Es + Ieva - centra tapšanas ieceres "māmiņa"
 Īstam piecgadniekam (tāds  apmēram Centrs izskatītos, ja būtu cilvēks)"Mīlestības loterijā" gadijās godpilnais pienākums spiest roku visiem klātesošajiem!

 Es Pateicos Saviem Mīļajiem Centra Apmeklētājiem, Atbālstītājiem un Darboņiem! Iesaku katram pateikties par ko citu - jautrība, mulsums un prieks Visiem! Pateikties ir Ļoti svarīgi!
Un atkal Inese ir "Pacentusies". Paldies! Tas bija burvīgs pārsteigums sagaidīt ciemos novada domes priekšssēdētāju Jāni!


Es tomēr nesaprotu, ko tas Ineses žests nozīmē? Varbūt kaut kas ar augšanu vai izaugsmi saistīts? Pēcķermeņa valodas tas nozīmē arī drusku kaut ko citu.... :)

 Klēpī man piecgadnieks, pa labai rokai arī piecgadnieks, bet fonā - bērni, jaunieši, atbalstītāji un vecāki! Pirmo reizi atcerējāmies, ka kopbilde jātaisa sākumā, nevis no pārpalikumiem beigās!
 Pārsteigums, kurā atklājām, ka ir arī tādi ugunsmetēji, kam papīri ir pirms tam jāuzšķērž, lai kaut ko izdarītu - tāpat vien nedegs...
 3 aizdegās bez uzšķēršanas, 4to -bakstijām, bet 5to - uzšķērdām, aizdedzinājām un sākām brīnīties, jo tā dega, dega, dega un nedzisa ilgi, ilgi. Ko gan tas varētu nozīmēt?

Dejas koncertiņā

Brāļu duetiņš

Spēle 3jam gadam "Čigāniete", kad bija jāmācās dalīties

"Mīlestības loterijas" dancītis
Ir pilnīgi skaidrs, kas bija modeļi mūsu bildei! Te viņi ir svētku drānās! Nu to vērsīti mēs tepat blakus esošajās kūtīs izlūdzāmies no šiem jauniešiem iepozēšanai! ;) Viņi patiešām ir lopu kopšanas zinātāji!

Šeit nav 5tā gada spēles, kas saistīta ar intensīvu komunikāciju "Labā ziņa, sliktā ziņa", bet klātesošie noteikti atceras kāds stāstiņš par teļu viņa grūto un labo dzīvi, vecmāmiņu, saimniekiem un teļa daudzajām atdzimšanām mums sanāca! :)

Daudz laimes griezīgi griezties nerimsošā "Grieze"!

Mums tu esi mīļa un vajadzīga!
Un vēl kāds interesants fakts. "Mīlestības loterija" es izvilku zīmīti, kuras saņēmējam visiem par prieku un patikšanu ir jānofotografējas kopā ar Laimdotu, proti, ar mani. Šis ir uzdevuma rezultāts Es ar Mani! ;) 

P.S. Kā vienmēr - uzkliķšķinot var redzēt lielākas bildes! :) (bērni to kaut kā aizmirst)