Sveiki! Mani sauc Laimdota. Vairāki cilvēki pilnīgi neatkarīgi viens no otra mēdz mani dēvēt arī par Solveigu vai Ludmilu?! Par mani laikam vislabāk ir pateicis tieši Volts Vitmens (ak kā tomēr gribētos kaut ko no viņa diždarbiem sajust savā dzimtajā valodā).
Par mani:
Reiz bija bērns, viņš katru dienu devās ceļā,
Un pirmā lieta, ko viņš ieraudzija,
Par to viņš arī kļuva,
Šī lieta kļuva daļa no viņa
Šai dienai, jeb arī dienas vienai daļai,
Pirmie ceriņi kļuva
Šī bērna viena daļa,
Zāle un balti un sārti staipekņi,
Un balts un sarkans āboliņš
Un tirānputna dziesma,....
Viss kļuva viena daļa no bērna,
Kas devās katru dienu ceļā,
kas pašlaik
Dodas un arī turpmāk dosies ceļā
Ik dienas.
(1955)
Par "Dari un esi" -
Gudība nozīmē zināt,ko darīt tālāk, prasme nozīmē zināt kā darīt, un tikums nozīmē - to izdarīt. /Deivids Stārs Džordans/
jeb Taciņas rodas staigāšanas, nevis gaidīšanas rezultātā./ Robins S. Šarma/
Tā lūk!
Katram cilvēkam, tāpat kā lielajam stāstniekam Minhauzenam ir sava Ulubele -domu un sapņu pasaule, kurā viņš jūtas vislabāk. Pasaule, kurā viņš var izpausties un izdzīvoties vislabāk. Tā ir kā brīnišķa māja, kurā var ienākt gan aicināts viesis, gan ceļinieks- klaidonis, gan piedzīvojumu meklētājs, gan tāds, kuram ir skumji... Te dzīvo stāsti, pasakas, pašu rokām darinātas īstas un patiesas lietas. Laipni Lūdzu Manā Ulubelē - DariunEsi! LV - Laimdota V.
piektdiena, 2010. gada 28. maijs
Abonēt:
Ziņas (Atom)