Kad pērku kādu jaunu mantu vai ieraugu milzīgi lielās ātrlietojamo preču kaudzes mani mazliet pārņem izbailes par tādu lietu kā pasaules piekraušanu ar nevajadzīgām lietām un atkritumu vairošanu utt. Ir cilvēki, kas ar ārkārtīgu gandarījumu nodarbojas ar recycled (otrreiz izmantojamo izejvielu) izmantošanu noderīgu lietu radīšanā! Forši! Arī man ir daži mēģinājumi un ieceres kaut ko "otrreizot" - picu kastu kārbas, vecu žurnālu groziņi, dekupētas bundžas sīkumiem, tamborēti lupatu paklāji, papīra masas un strēmeļu trauki. Tuvākās ieceres ir liet pašai savu papīru un kaut ko saimniecībā noderīgu notamborēt no plastmasas maisiņu strēmelēm, turpinu šūt sedziņas un spilvenu pārvalkus no auduma atgriezumiem. Šo to esmu pasākusi veidot no plastmasas pudelēm....
Katram cilvēkam, tāpat kā lielajam stāstniekam Minhauzenam ir sava Ulubele -domu un sapņu pasaule, kurā viņš jūtas vislabāk. Pasaule, kurā viņš var izpausties un izdzīvoties vislabāk. Tā ir kā brīnišķa māja, kurā var ienākt gan aicināts viesis, gan ceļinieks- klaidonis, gan piedzīvojumu meklētājs, gan tāds, kuram ir skumji... Te dzīvo stāsti, pasakas, pašu rokām darinātas īstas un patiesas lietas. Laipni Lūdzu Manā Ulubelē - DariunEsi! LV - Laimdota V.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
1 komentārs:
:D jau gribēju rakstīt, cik feins kurvītis... bet tad ieraugu, ka tas ir galvā :) Tad jau laikam nav kurvītis...
Ierakstīt komentāru