(Šodien nekalsim nākotnes plānus...)
Maskas sviedīsim prom,
Gudrību - pelnu traukā:
Iznāksim kādi esam
Viens pie otra laukā.
Atvērsim sirds čemodānus,
Drosmīgi bez kādām bailēm.
Savāksim paslēptos smaidus
No tumšajām logu ailēm.
Saliksim muguras kopā
Rūpju akmeņiem pilnām ķešām,
Dauzīsim ielās spuldzes
Neprāta priekā, ka Vienkārši Esam.
Rakstīsim smiltīs Vārdus.
Tos, ko vēl nemākam pateikt.
Pēc lasīsim tos ar pirkstiem,
Izbrīnā aizvērtām acīm.
Spēlēsim vienkāršas spēles.
Zvaigznes būs žetoni mūsu.
Ūsas sev piezīmēsim
Ar Laika auklēto rūsu.
Bez Maskām un Gudrības Tumsām
Vienkārši pasēdēsim.
Sapīsim sirds talismanus
No tīrām un patiesām Krāsām.
Vēl mazlit papeldēsim
Klusuma maigajās dzīlēs.
Paņemsim viens otra Īstumu
Līdzi sev drēbju vīlēs.
Un tā mēs Laiku pa laikam darīsim Tieši tā
(pilnīgi parastā dienā, naktī, rītā un vakarā):
Maskas sviedīsim prom.
Gudrību - pelnu traukā.
Iznāksim kādi esam
Viens pie otra laukā....
23.02.2011. LV
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru